regno
regno, regnáre, regnávi, regnátum
czasownik, koniugacja I
re-gno · rz. /ˈrɛ.ɲɔ/ · pol. /ˈrɛ.gnɔ/
królować, panować
w tekstach
Deus, qui humánæ substántiæ regnat
Líbera nos regnat
Dómine Iesu Christe, qui dixísti regnas
Dómine Iesu Christe, Fili Dei vivi regnas
Percéptio Córporis tui regnas
Corpus tuum regnas
słownik zewnętrzny: Logeion